Apvienotās Karalistes platjoslas cīņa: Atklājot patieso stāstu par interneta pieejamību Lielbritānijā un ārpus tās

• Pašreizējā Lielbritānijas platjoslas tirgus situācija
• Jaunas tehnoloģijas, kas ietekmē interneta savienojamību
• Galvenie spēlētāji un tirgus dinamika
• Prognozētā paplašināšanās un tirgus izaugsme
• Savienojamības nevienlīdzība dažādās Lielbritānijas reģionos
• Kas gaida Lielbritānijas platjoslu
• Izdarīšanas barjeras un inovācijas jomas
• Avoti un atsauces

“Tehnoloģiju ziņas dziļi: Microsoft satricinošā restrukturizācija, starpzvaigžņu noslēpumi un nākamā ierīču viļņa ģenerēšana Tehnoloģiju ainava ir ātras pārmaiņas stāvoklī, raksturojot plašas korporatīvās restrukturizācijas, astronomiskos atklājumus un neapstājas inovāciju plūsmu patērētāju …” (avots)

Pašreizējā Lielbritānijas platjoslas tirgus situācija

Lielbritānijas platjoslas tirgus piedzīvo straujas pārmaiņas, ko veicina valdības iniciatīvas, privātā investīcija un pieaugošā patērētāju pieprasījuma pēc ātrākas un drošākas interneta pieejamības. 2024. gada sākumā apmēram 78% Lielbritānijas telpu ir piekļuve gigabitu spējīgai platjoslai, kas ir nozīmīgs lēciens no tikai 6% 2019. gadā (Ofcom). Šo progresu lielā mērā izskaidro pilnīgā optiskā tīkla (FTTP) nacionāla ieviešana un esošās infrastruktūras modernizācija.

Neskatoties uz šīm uzlabojumiem, digitālā plaisa joprojām pastāv. Lauku un attālās teritorijas turpina atpalikt no pilsētu centriem gan ātruma, gan pieejamības ziņā. Lai gan 97% pilsētas mājokļu var piekļūt superātrās platjoslas (vismaz 30 Mbps), tikai 80% lauku mājokļu izbauda līdzīgus ātrumus (Lielbritānijas valdība: Savienotās nācijas 2023). Valdības “Projektu Gigabit” mērķis ir risināt šo plaisu, piešķirot 5 miljardus mārciņu, lai savienotu grūti sasniedzamas kopienas līdz 2030. gadam.

Konkursa tirgū pieaug. BT Group (Openreach), Virgin Media O2, CityFibre un daudzas “altnets” (alternatīvās tīklu nodrošinātāji) cīnās par savas tīklu izplešanu. Tikai Openreach ir pāris izietu vairāk nekā 12 miljoni mājokļu ar pilnīgu optiku, kamēr CityFibre ir plānots sasniegt 8 miljonus līdz 2025. gadam (ISPreview). Šī konkurence pazemina cenas un uzlabo pakalpojumu kvalitāti, taču arī noved pie pārbūves dažās pilsētas teritorijās un nepietiekamas investēšanas mazāk ienesīgās reģionos.

Pieejamība joprojām ir satraucoša tēma. Ofcom ziņo, ka apmēram 1,1 miljons Lielbritānijas mājsaimniecību nespēj atļauties savus platjoslas rēķinus, kā rezultātā ir ieviesti “sociālie tarifi” zemo ienākumu ģimenēm (Ofcom News). Tomēr šo tarifu izmantotājs paliek zems, tikai aptuveni 5% tiesīgo mājsaimniecību ir reģistrējušies.

Starptautiski Lielbritānijas platjoslas ātrumi un segums uzlabojas, taču joprojām atpaliek no dažām Eiropas kaimiņvalstīm. Saskaņā ar Eiropas Komisijas DESI 2023 ziņojumu, Lielbritānija ieņem 6. vietu Eiropas Savienībā gigabitu seguma ziņā, taču atpaliek lauku savienojamības un vidējo ātrumu ziņā salīdzinājumā ar tādām valstīm kā Spānija un Zviedrija.

Kopumā Lielbritānijas platjoslas cīņa virzās uz priekšu, taču joprojām pastāv izaicinājumi, lai sadalītu pilsētu un lauku plaisu, nodrošinātu pieejamību un panāktu digitālo valstu vadītājus.

Jaunas tehnoloģijas, kas ietekmē interneta savienojamību

Lielbritānijas platjoslas ainava pārdzīvo dramatiskas pārmaiņas, ko veicina investīciju pieaugums, regulatīvās reformas un nākamās paaudzes tehnoloģiju ieviešana. 2024. gada sākumā Lielbritānijas valdības ambiciozais Projekts Gigabit ir ļāvis gigabitu spējīgai platjoslai sasniegt vairāk nekā 80% Lielbritānijas telpu, kas ir nozīmīgs lēciens no tikai 6% 2019. gadā. Šī straujā paplašināšanās tiek veicināta, apvienojot optiskos risinājumus (FTTP), hibrīdo optiskās koaksiālo vadu (HFC) un fiksētās bezvadu piekļuves (FWA) risinājumus.

Tomēr “platjoslas cīņa” ir tālu no beigām. Kamēr pilsētu centri, piemēram, Londona, Mančestra un Birmingema, izbauda gandrīz vispārēju piekļuvi ultrātriem savienojumiem, lauku un attālās kopienas joprojām saskaras ar digitālo izslēgšanu. Saskaņā ar Ofcom 2023. gada ziņojumu, apmēram 2% Lielbritānijas mājokļu—aptuveni 600 000 telpas—nav pieejama “jauka” platjosla (definēta kā 10 Mbps lejupielādes un 1 Mbps augšupielādes). Šī digitālā plaisa ir galvenā uzmanība politikas veidotājiem un alternatīvajiem tīklu sniedzējiem (“altnets”).

• Pilnīgas optikas ieviešana: Lielbritānijas “altnets” (piemēram, CityFibre, Hyperoptic un Gigaclear) izaicina BT Openreach dominanci, paātrinot FTTP ieviešanu nepietiekami apkalpotajās teritorijās. Visjaunākie dati rāda, ka pilnīgas optikas segums ir 62% visā valstī, ar prognozēm, ka līdz 2025. gadam tas sasniegs 85%.
• 5G un fiksētā bezvadu: Mobilie operatori izmanto 5G, lai nodrošinātu ātrāku platjoslu, īpaši grūti sasniedzamās vietās. EE, Vodafone un Three ir ieviesuši 5G mājas platjoslas produktus, ar ātrumiem, kas konkurē ar tradicionālajiem fiksētajiem pakalpojumiem (Mobile UK).
• Satellītu internets: Pakalpojumu sniedzēji, piemēram, Starlink un OneWeb, piedāvā zemas Zemes orbītas (LEO) satelītu platjoslu, koncentrējoties uz Lielbritānijas attālākajām kopienām. Starlink UK pakalpojums tagad aptver gandrīz visu valsti, ar vidēji 100–200 Mbps ātrumiem (Starlink seguma karte).

Globāli Lielbritānijas platjoslas progress ir ievērojams, bet nav unikāls. Valstis, piemēram, Spānija un Zviedrija, ir sasniegušas vēl augstāku FTTP pārklājuma līmeni, bet ASV un Austrālija saskaras ar līdzīgām pilsētu un lauku plaisām. Lielbritānijas daudztechnoloģiju pieeja—apvienojot optiku, bezvadu un satelītus—piedāvā plānu digitālās plaisas pārvarēšanai, taču turpmākas investīcijas un regulatīvā atbalsta saglabāšana būs būtiska, lai nodrošinātu vienlīdzīgu pieejamību visiem.

Galvenie spēlētāji un tirgus dinamika

Lielbritānijas platjoslas tirgus piedzīvo straujas pārmaiņas, ko veicina spēcīga konkurence starp izveidotajiem telekomunikāciju milžiem un jauno spēlētāju pieplūdums. 2024. gada sākumā vairāk nekā 97% Lielbritānijas telpu ir piekļuve superātrai platjoslai (vismaz 30 Mbps), bet pilnīgas optikas (FTTP) un gigabitu spējīgu tīklu ieviešana ir jaunais kaujas lauks (Ofcom Savienotās nācijas 2023).

• Galvenie spēlētāji:
  • BT Group (Openreach): Dominējošais infrastruktūras nodrošinātājs, Openreach, piegādā pamata tīklu lielākajai daļai ISP. 2024. gada martā Openreach pilnīgā optiskā tīkls ir nodrošinājusi piekļuvi vairāk nekā 12,5 miljoniem Lielbritānijas mājokļu (Openreach).
  • Virgin Media O2: Ar savu kabeļu un optiskā tīklu, Virgin Media O2 sedz apmēram 16 miljonus telpu un strauji paplašina savu gigabitu piedāvājumu (Virgin Media O2).
  • CityFibre: Lielākais neatkarīgais pilnīgas optikas nodrošinātājs, CityFibre plāno sasniegt 8 miljonus mājokļu līdz 2025. gadam, koncentrējoties uz pilsētām un mazāk apkalpotajām teritorijām (CityFibre).
  • Alternatīvie tīkli (“Altnets”): Desmitiem mazāku nodrošinātāju—piemēram, Hyperoptic, Gigaclear un Community Fibre—mērķē uz konkrētām reģioniem, lauku kopienām un daudzīvokļu vienībām, pastiprinot konkurenci un veicinot inovācijas.
• Tirgus dinamika:
  • Investīciju pieaugums: Vairāk nekā 30 miljardus mārciņu tiek investēts Lielbritānijas optisko infrastruktūrā, un daudzus altnetus atbalsta privātā kapitāla un pensiju fondi (Financial Times).
  • Regulējošs spiediens: Ofcom un Lielbritānijas valdība aicina uz nacionālu gigabitu segumu līdz 2030. gadam, koncentrējoties uz “digitālās plaisas” slēgšanu starp pilsētām un lauku apvidiem (Lielbritānijas valdība).
  • Konsolidācija un konkurence: Tirgū notiek konsolidācija, jo lielākie spēlētāji iegādājas mazākos altnetus, taču konkurence paliek ierakstīta, kas nodrošina labākus piedāvājumus un ātrākus ātrumus patērētājiem.
  • Globālais konteksts: Lielbritānija atpaliek no dažām Eiropas kaimiņvalstīm pilnīgas optikas ieviešanā, bet ātri sasniedz, jo gigabitu segums tagad pārsniedz 78% telpu (FTTH Council Europe).

Lielbritānijas platjoslas cīņa pārveido digitālo ainavu, solot ātrāku un drošāku internetu miljoniem—tomēr izaicinājumi paliek, lai sasniegtu visattālākās kopienas un nodrošinātu pieejamību visiem.

Prognozētā paplašināšanās un tirgus izaugsme

Lielbritānijas platjoslas ainava piedzīvo straujas pārmaiņas, ko veicina valdības iniciatīvas, privātās investīcijas un pieaugošais patērētāju pieprasījums pēc ātrās konektivitātes. 2024. gada sākumā apmēram 78% Lielbritānijas telpu ir piekļuve gigabitu spējīgai platjoslai, kas ir nozīmīgs lēciens no tikai 6% 2019. gadā (Ofcom Savienotās nācijas 2023). Šī paplašināšanās lielā mērā ir saistīta ar valdības 5 miljardu mārciņu “Projektu Gigabit”, kas mērķē nodrošināt gigabitu iedzīvotājiem vismaz 85% Lielbritānijas mājokļu līdz 2025. gadam un nacionālu pārklājumu līdz 2030. gadam (Lielbritānijas valdība).

Neskatoties uz šīm uzlabojumiem, nevienlīdzības saglabājas. Pilsētas teritorijas, it īpaši Londona un lielās pilsētas, izbauda gandrīz vispārēju piekļuvi ultrātrām platjoslām, savukārt lauku un attālās teritorijas atpaliek. Piemēram, tikai 42% lauku telpu šobrīd ir piekļuve gigabitu segumam, salīdzinot ar 91% pilsētu teritorijās (Ofcom). Šī digitālā plaisa joprojām ir galvenais izaicinājums politikas veidotājiem un pakalpojumu sniedzējiem.

Tirgus konkurence pieaug, kad izveidotie spēlētāji, piemēram, BT Openreach, Virgin Media O2 un CityFibre, investē miljardus pilnīgās optiskās infrastruktūrā. Vairāk nekā 100 alternatīvie tīklu sniedzēji (“altnets”) arī ienāk tirgū, mērķējot uz mazāk apkalpotajām kopienām un paātrinot ieviešanu (ISPreview). Analītiķi prognozē, ka līdz 2027. gadam pilnīgas optikas segums varētu sasniegt 85% Lielbritānijas mājokļu, ar gigabitu spējīgiem pakalpojumiem, kas būs pieejami vairāk nekā 95% līdz 2030. gadam.

Starptautiski Lielbritānijas progress ir ievērojams, bet joprojām atpaliek no dažām Eiropas kaimiņvalstīm. Piemēram, Spānija un Portugāle jau lepojas ar vairāk nekā 90% pilnīgas optikas segumu, kamēr Francija un Vācija arī paātrina ieviešanu (FTTH Council Europe). Lielbritānijas fokuss gan uz pilsētu, gan uz lauku paplašināšanu varētu samazināt šo plaisu tuvākajos gados.

Kopumā Lielbritānijas platjoslas cīņa ir paredzēta turpmākai paplašināšanai, ar robustu izaugsmes prognozēm un skaidru virzību uz gandrīz vispārēju piekļuvi ātrgaitas internetam. Tomēr pilsētu un lauku plaisu pārvarēšana un atbilstība Eiropas līderiem joprojām paliek kritiski galvenie mērķi nākotnei).

Savienojamības nevienlīdzība dažādās Lielbritānijas reģionos

Lielbritānijas platjoslas ainava ir raksturota ar ievērojamām reģionālām nevienlīdzībām, pieejamība, ātrums un uzticamība plaši atšķiras visā valstī. Kamēr Lielbritānijas valdība ir izvirzījusi ambiciozus mērķus nacionālajai gigabitu spējīgai platjoslas coverage, progress joprojām ir nevienmērīgs, un miljoni joprojām saskaras ar digitālo izslēgšanu.

2024. gada sākumā apmēram 78% Lielbritānijas telpu ir piekļuve gigabitu spējīgai platjoslai, kas ir palielinājusies no tikai 6% 2019. gadā (Ofcom Savienotās nācijas 2023). Tomēr šis virsraksta rādītājs slēpj dziļas atšķirības starp pilsētas un lauku apvidiem:

• Pilsētu teritorijas: Pilsētas kā Londona, Mančestra un Birmingema izbauda gandrīz vispārēju piekļuvi augstas ātruma platjoslai, ar seguma rādītājiem, kas pārsniedz 95% daudzās rajonās.
• Lauku un attālās teritorijas: Pretstatā tam, lauku apgabali, piemēram, Kumbra, Devona un daļas Skotijas un Velsas, atpaliek, ar dažām teritorijām, kas ziņo par mazāk nekā 60% gigabitu seguma. Skotijas Augstienes un Salas piemēram, joprojām ir starp vismazāk savienotajām teritorijām (BBC News).

Šīs nevienlīdzības ir ne tikai par ātrumu, bet arī par uzticamību un pieejamību. Saskaņā ar Ofcom, apmēram 80,000 Lielbritānijas telpu joprojām nevar piekļūt “jaukam” platjoslas pakalpojumam (definēts kā 10 Mbps lejupielāde un 1 Mbps augšupielāde), ar lielāko daļu atrodoties lauku vai grūti sasniedzamās teritorijās (Ofcom ziņu centrs).

Starptautiski Lielbritānija atpaliek no dažām Eiropas kaimiņvalstīm. Piemēram, valstys kā Spānija un Zviedrija jau ir sasniegušas vairāk nekā 90% pilnīgas optikas segumu, salīdzinot ar Lielbritānijas 57% 2023. gada beigās (Financial Times). Šī atšķirība ir daļēji saistīta ar Lielbritānijas atkarību no vecākas vara infrastruktūras un loģistikas izaicinājumiem lauku tīklu modernizācijā.

Centieni, lai samazinātu digitālo plaisu, ietver valdības 5 miljardu mārciņu “Projektu Gigabit” iniciatīvu, kuras mērķis ir pieslēgt grūti sasniedzamas kopienas līdz 2030. gadam (Lielbritānijas valdība). Tomēr nozares eksperti brīdina, ka, ja nebūs akcelerētu investīciju un vienkāršotu plānošanu, reģionālās nevienlīdzības platjoslas pieejamībā var saglabāties arī nākamajā desmitgadē.

Kas gaida Lielbritānijas platjoslu

Lielbritānijas platjoslas ainava pārdzīvo dramatiskas pārmaiņas, taču ceļš uz universālu, ātrgaitas interneta pieejamību joprojām ir nevienmērīgs. 2024. gada sākumā apmēram 78% Lielbritānijas telpu ir piekļuve gigabitu spējīgai platjoslai, kas ir nozīmīgs lēciens no tikai 6% 2019. gadā (Ofcom). Šo progresu lielā mērā virza valdības 5 miljardu mārciņu “Projekts Gigabit”, kura mērķis ir nodrošināt ātras savienojamības grūti sasniedzamās lauku teritorijās līdz 2030. gadam (Lielbritānijas valdība).

Neskatoties uz šiem uzlabojumiem, digitālā plaisa joprojām pastāv. Pilsētu centri, piemēram, Londona, Mančestra un Birmingema, izbauda gandrīz vispārēju piekļuvi pilnīgas optikas un gigabitu pakalpojumiem, kamēr lauku kopienas Skotijā, Velsā un Ziemeļīrijā atpaliek. Piemēram, tikai 55% lauku telpu Velsā ir piekļuve gigabitu platjoslai, salīdzinot ar 92% Londonā (Ofcom platjoslas pieejamība).

Pieejamība ir vēl viena cīņas joma. Lai gan vidējais mēneša platjoslas rēķins Lielbritānijā ir apmēram 30 mārciņas, cenu pieaugums 2023. un 2024. gadā ir radījis spiedienu uz zemo ienākumu mājsaimniecībām (BBC News). Sociālie tarifi—atlaides platjoslas pakalpojumi tiem, kas saņem pabalstus—ir pieejami, bet to izmantošana paliek zema, ar tikai apmēram 5% tiesīgo mājsaimniecību reģistrējušies (Which?).

Skatoties ārpus Lielbritānijas, Lielbritānijas platjoslas ātrumi un segums panāk Eiropas kaimiņus. Vidējais Lielbritānijas lejupielādes ātrums tagad ir 69 Mbps, salīdzinot ar ES vidējo 81 Mbps (Speedtest Global Index). Tomēr valstis, piemēram, Spānija un Zviedrija, ar attīstītākiem optisko tīkliem joprojām apsteidz Lielbritāniju gan ātrumā, gan lauku segumā.

Kopumā Lielbritānijas platjoslas cīņa virzās uz priekšu, taču joprojām pastāv izaicinājumi, lai pārvarētu pilsētu un lauku plaisu, uzlabotu pieejamību un atbilstu vislabākajiem Eiropas standartiem. Nākamie daži gadi būs kritiski, jo valdības iniciatīvas un privātas investīcijas cenšas nodrošināt ātru un uzticamu internetu visiem.

Izdarīšanas barjeras un inovācijas jomas

Lielbritānijas platjoslas ainava ir raksturota ar nozīmīgu progresu un pastāvīgām barjerām, ar digitālo plaisu kā kritisku problēmu. 2024. gada sākumā apmēram 78% Lielbritānijas telpu ir piekļuve gigabitu spējīgai platjoslai, kas ir ievērojams pieaugums no tikai 6% 2019. gadā (Ofcom Savienotās nācijas 2023). Tomēr šis virsraksta rādītājs slēpj dziļas reģionālās nevienlīdzības un turpinošas problēmas, kas kavē universālu, augstas kvalitātes interneta pieejamību.

• Lauku un attālās plaisas: Kamēr pilsētas teritorijas izbauda gandrīz vispārēju augstas ātruma segumu, lauku kopienas atpaliek. Tikai 70% lauku telpu ir piekļuve gigabitu platjoslai, salīdzinot ar 89% pilsētās. Ģeogrāfiskā izolācija, sarežģīts reljefs un zema iedzīvotāju blīvums padara infrastruktūras ieviešanu dārgu un sarežģītu (BBC News).
• Pieejamība un digitālā izslēgšana: Pat tur, kur ir pieejama augstas ātruma platjosla, pieejamība joprojām ir šķērslis. Apmēram 1,7 miljoni Lielbritānijas mājsaimniecību nespēj atļauties mājas internetu, un zemo ienākumu ģimenes it īpaši ir pakļautas šim riskam. Sociālo tarifu izmantošana—atlaides platjoslai tiem, kas saņem pabalstus—joprojām ir zema, tikai 5% tiesīgo mājsaimniecību (Which?).
• Mantojuma infrastruktūra: Daudzās teritorijās joprojām ir atkarīgas no novecojušām vara tīklām, ierobežojot ātrumus un uzticamību. Pāreja uz pilnīgu optiku (FTTP) ir sākusies, bet ir nevienmērīga, un dažās reģionos ir aizkavējumi, kas saistīti ar plānošanas ierobežojumiem, ceļa līgumiem un darba spēka trūkumu (ISPreview).
• Inovāciju iespējas: Lai pārvarētu šīs plaisas, inovācija ir būtiska. Fiksētā bezvadu piekļuve, zemas Zemes orbītas (LEO) satelītu platjosla (piemēram, Starlink) un kopienas vadītas optisko projektu ir jauni risinājumi. Lielbritānijas valdības Projekts Gigabit mērķis ir savienot grūti sasniedzamas teritorijas, piešķirot 5 miljardus mārciņu lauku ieviešanai (Lielbritānijas valdība).

Kopumā, lai gan Lielbritānija ir veikuši nozīmīgas izmaiņas platjoslas pieejamībā, pastāv būtiskas barjeras—īpaši lauku, zemo ienākumu un digitāli izslēgto iedzīvotāju vidū. Šo izaicinājumu risināšana būs nepieciešama mērķtiecīgām investīcijām, regulatīvām reformām un turpmākai tehnoloģiskajai inovācijai, lai nodrošinātu vienlīdzīgu, nākotnes prasībām atbilstošu savienojamību visā Lielbritānijā un ārpus tās.

Avoti un atsauces

• Lielbritānijas platjoslas cīņa: Patiesība par interneta pieejamību Apvienotajā Karalistē (un ārpus tās!)
• Lielbritānijas valdība
• ISPreview
• Eiropas Komisijas DESI 2023
• Mobile UK
• Starlink seguma karte
• Openreach
• Virgin Media O2
• CityFibre
• Financial Times
• FTTH Council Europe
• BBC News
• Which?
• Speedtest Global Index