Visaptveroša analīze par Eiropas Savienības nekustamo īpašumu tirgu: Ceļojums cauri pārejām dzīvojamo un komercēku tirgos

• Tirgus pārskats
• Tehnoloģiju tendences nekustamo īpašumu jomā
• Konkurences ainava un galvenie dalībnieki
• Izaugsmes prognozes un ieguldījumu potenciāls
• Reģionālā analīze visā Eiropas Savienībā
• Nākotnes skatījums uz ES nekustamo īpašumu tirgu
• Izaicinājumi un iespējas priekšā
• Avoti un atsauces

“Eiropas Savienības nekustamo īpašumu tirgus atrodas izšķirīgā brīdī 2025. gadā.” (avots)

Tirgus pārskats

Eiropas Savienības (ES) nekustamo īpašumu tirgus ir gatavs uzmanīgai atveseļošanai un transformācijai starp 2025. un 2028. gadu, ko veido makroekonomikas pārmaiņas, regulējošās izmaiņas un pieprasījuma modeļu attīstība gan dzīvojamo, gan komercēku segmentā.

• Dzīvojamo sektors: Pēc stagnācijas un cenu korekcijām 2023–2024. gadā dzīvojamo tirgu gaida stabilizācija, ar mērenu cenu pieaugumu 2–4% gadā līdz 2028. gadam (Statista). Urbanizācija, demogrāfiskās maiņas un pastāvīgas mājokļu trūkumu problēmas lielākajās pilsētās, piemēram, Berlīnē, Parīzē un Amsterdamā, turpinās radīt pieprasījumu, īpaši pēc pieejamām un energoefektīvām mājokļiem. ES Zaļais darījums un stingrākie energoefektivitātes regulējumi paātrina renovāciju un jaunu ilgtspējīgu māju būvniecību (Eiropas Komisija).
• Komercēku sektors: Komerciālo nekustamo īpašumu ainava piedzīvo būtiskas pārmaiņas. Ofisu pieprasījums joprojām ir zems hibrīda darba modeļu dēļ, ar brīvām vietām galvenajās pilsētās, piemēram, Frankfurtes un Briseles, ap 8–10% (JLL). Tomēr loģistikas un industriālie īpašumi uzrāda labākus rezultātus, ko veicina e-komercijas izaugsme un piegādes ķēžu reorganizācija. Mazumtirdzniecība dalās: augsta līmeņa ielu un pieredzes mazumtirdzniecība ir izturīga, kamēr sekundāras atrašanās vietas saskaras ar pastāvīgiem izaicinājumiem.
• Riski: Galvenie riski ir pastāvīga inflācija, paaugstinātas procentu likmes un ģeopolitiskās neskaidrības, jo īpaši Ukrainā notiekošais karš un tā ietekme uz energo cenu un investoru noskaņojumu (IMF). Saspringti kredīta nosacījumi var ierobežot gan dzīvojamo pircēju, gan komercinvestoru iespējas, iespējams palēninot darījumu apjomus.
• Iespējas: Investori arvien vairāk fokusu pievērš zaļi sertificētiem aktīviem, vērtību pievienošanas projektiem un alternatīvajiem sektoriem, piemēram, studentu mājokli, vecāka gadagājuma cilvēku dzīvi un datu centriem. ES Atveseļošanas un noturības mehānisms, kas nodrošina vairāk nekā 700 miljardus eiro finansējuma, gaidāms, ka atbalstīs infrastruktūras un ilgtspējīgas nekustamo īpašumu attīstību (Eiropas Komisija).

Kopsavilkumā, ES nekustamo īpašumu tirgus no 2025 līdz 2028 gadam tiks definēts ar pielāgošanos jaunajām ekonomiskajām realitātēm, regulējuma prasībām un mainīgajām nomnieku vajadzībām, ar ilgtspēju un izturību investīciju stratēģiju centrā.

Tehnoloģiju tendences nekustamo īpašumu jomā

Eiropas Savienības nekustamo īpašumu tirgus ir gatavs būtiskiem pārveidiem no 2025. līdz 2028. gadam, ko virza tehnoloģiskās inovācijas, regulējuma izmaiņas un mainīgas patērētāju preferences. Gan dzīvojamo, gan komercēku sektori piedzīvo strauju digitalizāciju, ilgtspējības prasības un jaunus investīciju modeļus, veidojot tirgus perspektīvu un riska profilu.

• Dzīvojamo sektora tendences:
  • Gudras mājas un PropTech: Gudro māju tehnoloģiju, piemēram, IoT iespējotu drošību, enerģijas pārvaldību un attālinātu piekļuvi, adopcija paātrinās. Līdz 2028. gadam Eiropas gudro māju tirgus, prognozēts, sasniegs 47 miljardus eiro, ar Vāciju, Franciju un Ziemeļvalstīm vadot adopciju (Statista).
  • Zaļās ēkas un ESG: ES regulējumi, tostarp Energoefektivitātes direktīva, virza attīstītājus uz neto nulles un energoefektīvu būvniecību. Esošā krājuma renovācija ir nozīmīgas iespējas, nepieciešami 275 miljardi eiro gada ieguldījumos, lai sasniegtu 2030. gada klimata mērķus (McKinsey).
  • Pieejamība un urbanizācija: Pieaugošās procentu likmes un inflācija ir atdzisušas cenu pieaugumu, tomēr mājokļu trūkums ir pastāvīgs lielākajās pilsētās. Inovatīvas finansēšanas metodes (daļēja īpašumtiesība, īres-iegāde) un moduļu būvniecība parādās, lai risinātu pieejamības jautājumu (PwC).
• Komercēku sektora tendences:
  • Hibrīda darbs un ofisu pārveide: Pieprasījums pēc elastīgiem, tehnoloģiski iespējotiem ofisu pakalpojumiem pieaug. Brīvās vietas tradicionālajos ofisos joprojām ir augstas, kamēr kopdarba un apkalpoto ofisu segmenti tiek prognozēti pieaugt par 15% gadā līdz 2028. gadam (CBRE).
  • Loģistika un e-komercija: E-komercijas pieaugums veicina pieprasījumu pēc pēdējās jūdzes loģistikas un automatizētām noliktavām. Ieguldījumi loģistikas nekustamo īpašumu jomā tiek prognozēti, ka pārspēs mazumtirdzniecības un ofisu segmentus (Savills).
  • Riski un iespējas: Galvenie riski ir regulatīvās neskaidrības, būvniecības izmaksu inflācija un ģeopolitiskas spriedzes. Tomēr iespējas ir pieejamas zaļās renovācijās, digitālo platformu attīstībā un alternatīvās aktīvu klasēs (piemēram, datu centri, dzīvības zinātnes).

Kopsavilkumā, ES nekustamo īpašumu tirgus perspektīva 2025–2028 gadam tiek definēta ar digitālo transformāciju, ilgtspējību un pielāgojamām investīciju stratēģijām. Dalībnieki, kas pieņem tehnoloģijas un ESG, būs vislabāk sagatavoti, lai orientētos riskos un gūtu labumu no jauniem iespējām.

Konkurences ainava un galvenie dalībnieki

Eiropas Savienības nekustamo īpašumu tirgus ir gatavs uzmanīgai atveseļošanai un transformācijai no 2025. līdz 2028. gadam, ko veido makroekonomikas apgrūtinājumi, mainīgās patērētāju preferences un regulējošās izmaiņas. Gan dzīvojamo, gan komercēku segmenti piedzīvo pretējas tendences, galvenie dalībnieki pielāgo stratēģijas, lai orientētos riskos un gūtu labumu no jaunajām iespējām.

• Dzīvojamo tirgu tendences: Dzīvojamais sektors tiek prognozēts stabilizēties pēc cenu korekcijām 2023–2024. gadā. Saskaņā ar Statista, ES dzīvojamo nekustamo īpašumu tirgus tiek prognozēts augt ar CAGR 3.2% līdz 2028. gadam, ko veicina urbanizācija, demogrāfiskās maiņas un pastāvīgas mājokļu trūkuma problēmas lielākajās pilsētās, piemēram, Berlīnē, Parīzē un Madridē. Tomēr pieejamība joprojām ir problēma, jo hipotēku likmes joprojām ir virs pirms pandēmijas līmeņiem un inflācijas spiedieni ietekmē mājsaimniecību pirkuma spēju.
• Komercēku tirgus tendences: Komerciālo nekustamo īpašumu sektors piedzīvo strukturālas pārmaiņas. Ofisu pieprasījums tiek pārveidots ar hibrīd darba modeļiem, kas veicina pieaugumu brīvo vietu skaitā dažās pilsētās. Savukārt loģistikas un industriālie īpašumi ir augstā pieprasījumā, ko veicina e-komercijas izaugsme un piegādes ķēžu reorganizācija. JLL ziņo, ka primārā loģistika rādītāji rietumu Eiropā ir samazinājušies vēsturiskā zemā līmenī, kamēr mazumtirdzniecības un viesmīlības aktīvi pakāpeniski atgūstas, kad tūrisms atsākas.
• Riski: Galvenie riski ir pastāvīga inflācija, procentu likmju svārstības un regulējošā neskaidrība – jo īpaši attiecībā uz energoefektivitāti un ESG atbilstību. ES Zaļais darījums un Energoefektivitātes direktīva mudina būtiskas kapitāla izmaksas renovācijām un atbilstībai, ietekmējot aktīvu vērtību un investīciju lēmumus.
• Iespējas: Investori arvien vairāk pievēršies vērtību pievienošanas un kodolu pluss stratēģijām, koncentrējoties uz ilgtspējīgiem aktīviem un urbanizācijas atjaunošanas projektiem. Alternatīvās aktīvu klases – piemēram, studentu mājokļi, vecāka gadagājuma cilvēku dzīves un datu centri – piedāvā dažādošanu un izaugsmes potenciālu.
• Galvenie dalībnieki: Lielie institucionālie investori un attīstītāji, piemēram, Unibail-Rodamco-Westfield, Vonovia, Landsec un Prologis aktīvi pārkārto portfeli, prioritizējot ESG integrāciju un digitalizāciju, lai saglabātu konkurētspēju.

Kopsavilkumā, ES nekustamo īpašumu tirgus perspektīva 2025–2028 gadam tiek definēta ar izturīgu un pielāgojamu pieeju, kur veiksme ir atkarīga no spējas vadīt regulējošos riskus, pieņemt ilgtspējību un reaģēt uz mainīgo pieprasījumu gan dzīvojamo, gan komercēku sektoros.

Izaugsmes prognozes un ieguldījumu potenciāls

Eiropas Savienības nekustamo īpašumu tirgus ir gatavs uzmanīgai atveseļošanai un transformācijai no 2025. līdz 2028. gadam, ko nosaka makroekonomikas pārmaiņas, pieprasījuma modeļu attīstība un regulējuma izmaiņas. Gan dzīvojamo, gan komercēku segmenti tiks prognozēti atšķirīgām izaugsmes trajektorijām, investori cieši uzrauga riskus un jaunās iespējas.

• Dzīvojamo tirgu tendences:
  • Pēc stagnācijas un cenu korekcijām 2023–2024. gadā dzīvojamo īpašumu vērtības tiek prognozētas stabilizēties un pakāpeniski pieaugt, ar PwC prognozējot vidējo ikgadējo cenu pieaugumu par 2–3% visās galvenajās ES pilsētās līdz 2028. gadam.
  • Pieprasījums būs spēcīgākais urbanizācijas centrā ar stabilu nodarbinātību, piemēram, Berlīnē, Parīzē un Amsterdamā, ko veicina noturīga pilsētu attīstība un pastāvīgas mājokļu piedāvājuma atšķirības.
  • Piekļuves jautājums paliek izaicinājums, mudinot palielināt ieguldījumus būvniecībā un pieejamo mājokļu segmentos, ko atbalsta ES politikas iniciatīvas un zaļā finansēšana (JLL).
• Komercēku tirgu tendences:
  • Komerciālais sektors piedzīvo strukturālas maiņas, ar loģistikas un datu centriem pārspējot tradicionālos ofisu un mazumtirdzniecības aktīvus. E-komercijas pieaugums un digitalizācija veicina pēdējās jūdzes loģistikas pieprasījumu, īpaši Rietumeiropā (CBRE).
  • Ofisu tirgi saskaras ar pastāvīgu nenoteiktību hibrīdo darba tendences dēļ, ar primārajām, energoefektīvām aktīviem centrālās atrašanās vietās saglabājot vērtību, kamēr sekundāri aktīvi riskē ar novecošanu.
  • Mazumtirdzniecības nekustamie īpašumi stabilizējas, ar pieredzes un jaukta lietojuma formāta piesaistot atsākušu investoru interesi.
• Riski un iespējas:
  • Galvenie riski ir pastāvīga inflācija, procentu likmju svārstības un ģeopolitiskās spriedzes, kas var samazināt investīciju apetīti un aizkavēt projektu plānus (Savills).
  • Iespējas atrodamas ilgtspējīgos un ESG atbilstīgos aktīvos, jo regulējošais spiediens un nomnieku pieprasījums paātrina pāreju uz zaļām ēkām.
  • Starptautiskie kapitāla plūsmu gaidāms atsākties, it īpaši no Ziemeļamerikas un Tuvajiem Austrumiem esošajiem investoriem, kas meklē diversifikāciju un stabilu atdevi.

Kopumā, ES nekustamo īpašumu tirgus ir gatavs mērenai izaugsmei, ar izturību noteiktos segmentos un prioritāti uz piemērotību, ilgtspējību un inovācijām.

Reģionālā analīze visā Eiropas Savienībā

Eiropas Savienības nekustamo īpašumu tirgus ir gatavs uzmanīgai atveseļošanai un transformācijai no 2025. līdz 2028. gadam, ko nosaka makroekonomikas pārmaiņas, regulējuma izmaiņas un pieprasījuma modeļu attīstība gan dzīvojamo, gan komercēku sektoriem.

• Dzīvojamo sektors: Pēc stagnācijas un cenu korekcijām 2023–2024. gadā dzīvojamo tirgu gaida stabilizācija, ar mērenu cenu pieaugumu prognozējam 2–3% gadā līdz 2028. gadam (Statista). Pieprasījumu veidos urbanizācija, demogrāfiskās maiņas un pastāvīgas mājokļu piegādes atšķirības lielākajās pilsētās, piemēram, Berlīnē, Parīzē un Madridē. Tomēr pieejamība joprojām ir būtisks risks, jo hipotēku likmes, iespējams, joprojām būs virs pirms pandēmijas līmeņiem (ECB Ekonomikas biļetens).
• Komercēku sektors: Komerciālo nekustamo īpašumu ainava piedzīvo būtiskas pārmaiņas. Ofisu pieprasījums tiek pārveidots hibrīd darba modeļu dēļ, primāri aktīvi centrālajos biznesa rajonos uztur vērtību, kamēr sekundārās atrašanās vietas saskaras ar augstākām brīvo vietu likmēm. Mazumtirdzniecība turpina pielāgoties e-komercijas izaugsmei, dodot priekšroku loģistikai un pēdējās jūdzes sadales centriem, īpaši Rietumeiropā (CBRE). Industrijas un loģistikas segments tiek prognozēts, ka uzrādīs labākus rezultātus, ar nomas pieaugumu 4–5% gadā galvenajās loģistikas koridoros.
• Riski: Galvenie riski ir pastāvīga inflācija, paaugstinātas procentu likmes un ģeopolitiskās neskaidrības, jo īpaši Ukrainā notiekošais karš un enerģijas tirgus svārstības. Regulējoša palielināšana, īpaši attiecībā uz energoefektivitāti un ESG atbilstību, palielinās izmaksas īpašumu īpašniekiem un attīstītājiem (JLL).
• Iespējas: Pāreja uz zaļām ēkām un esošā krājuma renovācija piedāvā nozīmīgas ieguldījumu iespējas, ko atbalsta ES Zaļo darījumu iniciatīvas un nacionālie stimuli. Tirgi Centrālajā un Austrumeiropā, piemēram, Polijā un Rumānijā, tiek prognozēti augstākas izaugsmes temps saglabājot stipras ekonomiskās pamatus un zemākus ieguldījumu izmaksu līmeņus (PwC).

Kopumā, ES nekustamo īpašumu tirgus perspektīva 2025–2028 gadam ir piesardzīgi optimistiska, ar izturību izcilajos segmentos un izaugsmes iespējām ilgtspējīgu ieguldījumu jomā un jaunās reģionos.

Nākotnes skatījums uz ES nekustamo īpašumu tirgu

Eiropas Savienības nekustamo īpašumu tirgus ir gatavs uzmanīgai atveseļošanai un transformācijai no 2025. līdz 2028. gadam, ko nosaka makroekonomikas pārmaiņas, regulējuma izmaiņas un pieprasījuma modeļu attīstība gan dzīvojamo, gan komercēku sektoros.

• Dzīvojamo sektors: Dzīvojamais tirgus gaida stabilizāciju pēc cenu korekcijām 2023–2024. gadā, ko veicina inflācijas samazināšanās un Eiropas Centrālās bankas gaidāmā procentu likmju samazināšana. Saskaņā ar JLL, urbanizācija, demogrāfiskās maiņas un nepārtrauktais mājokļu trūkums lielākajās pilsētās turpinās atbalstīt pieprasījumu, īpaši pēc pieejamām un energoefektīvām mājokļiem. ES Zaļais darījums un stingrākie energoefektivitātes regulējumi, visticamāk, paātrinās renovāciju un jaunu ilgtspējīgu mājokļu būvniecību, radot iespējas attīstītājiem un investoriem, kas koncentrējas uz ESG atbilstīgiem aktīviem.
• Komercēku sektors: Komercēku nekustamā īpašuma ainava piedzīvo lielas pārmaiņas. Ofisu pieprasījums joprojām ir zems hibrīda darba tendences dēļ, primārie aktīvi centrālajos biznesa rajonos uzrāda labākus rezultātus nekā sekundārās atrašanās vietas. Loģistikas un industriālais segments prognozēts palikt stabils, ko veicina e-komercijas izaugsme un piegādes ķēžu reorganizācija (CBRE). Mazumtirdzniecība dalās divās daļās, ar augsto ielu un pieredzi saistīto mazumtirdzniecību izrādot izturību, kamēr sekundārā mazumtirdzniecība turpina saskarties ar problēmām.
• Riski: Galvenie riski ir pastāvīga inflācija, ģeopolitiskās spriedzes (īpaši Krievijas-Ukrainas konflikts) un iespējami regulējošie ierobežojumi. Pieaugošās būvniecības izmaksas un darbaspēka trūkums var ierobežot jauno piedāvājumu, bet stingrākas ilgtspējības prasības var palielināt kapitāla izdevumus esošajiem aktīviem (PwC).
• Iespējas: Investori gaida koncentrēšanos uz vērtību pievienošanas un kodolu pluss stratēģijām, mērķējot uz aktīviem, kuri var tikt pārveidoti ilgtspējībai vai pielāgoti jaunām lietojumam. Dzīves sektors, tostarp studentu mājoklis, vecāka gadagājuma cilvēku dzīve un multifamiliju ēkas paliek pievilcīgi demogrāfisko tendencu dēļ. Papildus tam, digitālā infrastruktūra (datu centri, telekomunikāciju aktīvi) kļūst par augošu segmentu, atspoguļojot Eiropas digitālās transformācijas programmu.

Kopumā, ES nekustamo īpašumu tirgus perspektīva 2025–2028 gadam ir izvēles izaugsme, ar izturību segmentiem, kas saistīti ar ilgtspējību, demogrāfiskajām vajadzībām un digitalizāciju. Investori un attīstītāji, kas pielāgojas regulējošām un tirgus pārmaiņām, būs vislabāk pozicionēti, lai gūtu labumu no jaunajām iespējām.

Izaicinājumi un iespējas priekšā

Eiropas Savienības nekustamo īpašumu tirgus no 2025. līdz 2028. gadam sastop sarežģītu ainavu, ko ietekmē ekonomiskās, regulējošās un demogrāfiskās pārmaiņas. Gan dzīvojamo, gan komercēku sektori pārvar transformācijas periodu, radot nozīmīgus izaicinājumus un iespējas investoriem, attīstītājiem un politikas veidotājiem.

• Dzīvojamo sektora tendences: Dzīvojamais tirgus gaida stabilizāciju pēc cenu korekcijām 2023–2024. gadā. Saskaņā ar Statista, ES dzīvojamo īpašumu cenas tiek prognozētas augt par mērenu CAGR 2.1% līdz 2028. gadam, kuru pieprasījums iederēsies urbanizācijai, migrācijai un pastāvīgai mājokļu trūkumam lielākajās pilsētās. Tomēr pieejamība joprojām ir liels izaicinājums, jo hipotēku likmes, lai arī sagaidāmi samazināšoties, joprojām ir virs pirms pandēmijas līmeņiem (ECB).
• Komercēku sektora dinamika: Komerciālais nekustamo īpašumu tirgus piedzīvo strukturālu maiņu. Ofisu pieprasījums ir pārveidots hibrīdu darba modeļu dēļ, ar primāriem aktīviem centrālajos biznesa rajonos uzturot vērtību, kamēr sekundārās atrašanās vietas saskaras ar augstākām brīvo vietu likmēm. Loģistikas un industriālais segments turpina izrādīt labākus rezultātus, ko veicina e-komercijas izaugsme un piegādes ķēžu reorganizācija (CBRE). Mazumtirdzniecība šobrīd dalās divās daļās, kur pieredzes un ērtības formāti laika gaitā gūst popularitāti.
• Riski: Galvenie riski ir pastāvīga inflācija, iespējama procentu likmju svārstības un ģeopolitiskās neskaidrības, jo īpaši Ukrainā notiekošais karš un tā ietekme uz energo cenu un investoru noskaņojumu (IMF). Regulējošas izmaiņas, piemēram, stingrākas energoefektivitātes standarti saskaņā ar ES Zaļo darījumu, var palielināt izmaksas īpašumiem un attīstītājiem.
• Iespējas: Ilgtspējība un digitalizācija ir galvenās iespēju jomas. ES apņemšanās sasniegt nulles emisijas līdz 2050. gadam veicina pieprasījumu pēc zaļām ēkām un renovācijām, ko atbalsta valsts finansējums un stimuli (Eiropas Komisija). Proptech pieņemšana ir paātrinājusies, uzlabojot aktīvu pārvaldību un nomnieku pieredzi. Papildus tam, demogrāfiskās tendences, piemēram, novecojošas iedzīvotājus un urbanizācija, rada jaunas nišas senioru dzīvē, studentu mājokļos un kopdzīvē.

Kopsavilkumā, ES nekustamo īpašumu tirgus no 2025. līdz 2028. gadam tiks definēts ar pielāgošanos ekonomiskajiem apgrūtinājumiem, regulējošajām izmaiņām un ilgtspējīgas, tehnoloģiski iespējojamas izaugsmes sasniegšanu. Dalībnieki, kuri proaktīvi risina šos izaicinājumus un izmanto jaunās iespējas, būs vislabāk pozicionēti ilgtermiņa veiksmei.

Avoti un atsauces

• Eiropas Savienības nekustamo īpašumu tirgus perspektīva 2025–2028: Dzīvojamā un komercēku tendences, riski un iespējas
• Statista
• Eiropas Komisija
• Eiropas Komisija
• Energoefektivitātes direktīva
• McKinsey
• PwC
• Savills
• Vonovia
• Landsec
• ECB